Ticīgiem visā pasaulē, kas ir kristieši, Lieldienas ir nāves pārdzīvojums. Patiesi, pareizticīgo un katoļu ticībā Lieldienu svētkos ir dažas atšķirības, kas galvenokārt attiecas uz svētku datumu.
Saskaņā ar Bībeli, Dieva Dēls, ir pieaudzis, lai parādītu cilvēkiem Kunga spēku, lai pierādītu savu esamību, kā arī norādīt, ka dzīve vienmēr pārvar nāvi, labais triumfē pār ļaunumu. Tāpēc par vissvarīgākajiem kristiešu svētkiem tiek uzskatīta Svētā Lieldienas vai Kristus augšāmcelšanās. Neskatoties uz to, ka svētku reliģiskā nozīme ir vienāda visām ticībām, tradīcijām, paražām un vissvarīgāk – svētku datumi katrai kristietības konfesijai savi.
Lasīt arī: Vasaras sezonā no lidostas “Rīga” varēs doties uz 100 tiešajiem galamērķiem
Katoļu Lieldienas 2018. gadā
Katoļu Lieldienu svinēšanai nav īpaša datuma. Tas ir peldošs, tāpat kā pareizticīgajiem, ir taisnība, ka katoļi, kas izveidoja svētkus 525. gadā, Svētā augšāmcelšanās diena ir atkarīga no lunārā kalendāra. Katru gadu tiek skaitīts Lieldienu datums, un vienīgais zināms ir tas, ka Svētā Svētdienas diena ir no 21. marta līdz 26. aprīlim.
Pamatojoties uz nesakritību kalendārā, katoļi svin Lieldienas daudz agrāk nekā pareizticīgie kristieši: vidēji divas nedēļas. Tomēr ir izņēmumi, un brīvdienu datumi sakrīt vienā dienā, kā tas bija pagājušajā gadā. 2018. gada 1. aprīlī notiks katoļu Gaišās Lieldienas.
Lasīt arī: Hibla Gerzmava sniegs koncertu Latvijas Nacionālajā Operā
No kurienes atšķirības kalendāri? Neatbilstība bija saistīta ar katoļu baznīcas pāreju uz grieķu kalendāru 16. gadsimtā. Pareizticīgā baznīca turpināja izmantot Jūlija kalendāru, kas ir aktuāls līdz šai dienai.
Katoļu Lieldienu reliģiskā nozīme
Bībeles laikos, cietsirdīgs sods un tad Dieva Dēls augšāmceļas laikā, kad svinēja Lieldienu – ebreju svinības par godu ebreju atbrīvošanai no Ēģiptes apspiešanas. Par ebreju tautas glābiņu bija bērnu slepkavība zīdaiņiem Ēģiptē: Dieva sods ēģiptiešiem, jo tie spītīgi atteicās atbrīvot ebrejus no verdzības.
Pēc šausmīgās nakts, kad Kunga sods apmeklēja visas mājas, kur dzimis pirmdzimtais bērns, tikai jūdu bērni palika dzīvi. Vecākie ebreji zināja par pravietojumu un priekšvakarā, savas mājas durvis, atzīmēja ar upurjēru asinīm, lai parādītu nāves eņģelim, ka šajā mājā ir dzimis ebreju mazulis.
Lasīt arī: Izpalīdzīgā suņa enerģētika
Svētki “Pesach”, ja tas tulkots no ebreju valodas, nozīmē “iet caur”. Atbrīvoto ebreju gadījumā šā festivāla datums nav nekas cits kā atbrīvošanās no ēģiptiešu apspiešanas un ciešanām. Tāpēc, katoļi – kristieši atceroties Kristus Augšāmcelšanos, atceras ne tikai Kristus ciešanas, Viņa nāvi un brīnumaino augšāmcelšanos, bet arī notikumus, kas notika ilgi pirms Pestītāja ierašanās uz zemes – atbrīvošanās no ciešanām ebreju tautai.
Katoļu Lieldienu tradīcijas
Kristus augšāmcelšanās svinības sākas sestdienas vakarā – Lieldienu priekšvakarā. Viss sākas ar Gaismas liturģiju: pirms ieejas katrā baznīcā garīdznieki uzkur ugunskuru, kas simbolizē dievišķo gaismu. Katrs draudzes loceklis aizdedz savu svēto Lieldienas sveci ar svēto uguni (nelielu degli, kas līdzinās svecei). Ar svinīgo atribūtiku priesteri un draudzes locekļi dodas uz templi, kur viņi dzied valsts himnu, kas ir sākums Gaišo Lieldienu svinībām.
Ir vēl viena apbrīnojama katoļu Lieldienu tradīcija – nakts rituāls kristībām. Ir ticīgie, kas par pilntiesīgu ticīgo kļūst Kristus Augšāmcelšanās priekšvakarā. Un tieši svētdien baznīcās no jauna notiek svinīga liturģija, pēc kuras visi iet uz procesiju zvanu skanējuma pavadībā, informējot ikvienu par Lieldienu svētkiem.
Jā, katoļu un pareizticīgo Lieldienas ir ievērojami atšķirīgas, taču visu kristiešu svētku būtība ir viena – dzīvības uzvara pār nāvi. Šis ir laiks priecāties, teikt pateicības lūgšanu Dievam un Pestītājam par tā darbiem. Šī ir brīnišķīga brīvdiena, kuru abas konfesijas, pareizticīgo un katoļu kristieši, gaida ar nepacietību.
Avots: dailyhoro.ru
Gunta Graudiņa
